webFuuta
Fuuta-Jalon
Awluɓe & Farba


Farba Njaala/Alfa Abdurahmani Koyin
Alfaa Abdurahmaani Koyin
a Fuuta Jaloo epic narrative


performed by

Farba Ibrahiima Njaala & Farba Abbaasi

transcribed in 1983 by

Tierno S. Bah

Part I — Audio cassette Side A

Hoddu piyi sagara daɓɓo. [Short musical introduction on the three-string luth, hoddu.]

— Farba Njaala: “Eeh! Farba Abbaasi!” —<006>
— Farba Abbaasi: “Naamu!”
— Min Farba Iburahiima Njaala, hande miɗo mambo maa.
— Eyyo!
— Ka Mista Jaabi Koyin
— Naamu.
— O wii himo faalaa yo mi yewtu mo ko o nanata.
— Naamu.
— O wii himo faalaa yo mi yewtu mo ko o andi.
— Naamu.
Hoddu interlude—<010/013>
— Himo faalaa taariika Fuuta Jaloo on ka hunduko an, min, Farba Njaala.
— Naamu…
— A yii, nde hiɗa yeeya kaŋŋe maa yeeyu anduɗo.
— Naamu..
— Saa yeeyii mo andaa,
— Naamu..
— Ko o landoto maa si yonay keri maa teenirde.
— Eyyo!
— A yii, kappe e kaŋŋe fow no asee e leydi,
— Naamu.
— Kono yo nedɗo jooɗo jentoo ka hottoode, o taway fow fotataa coggu.
— Eyyo!
Hoddu interlude with humming —<018/027>
— Miɗo yewtude mo ɗoo no Almaami Umaru Baademba haɓiri e Timbo.
— Naamu..
— Miɗo yewtude mo ɗoo no Almaami Umaru Baademba haɓiri e Fuuta Jaloo.
— Naamu..
— Kanko Almaami Umaru mo Almaami Abdul
— Naamu..
— Mo Baademba mo Karamoko Alfaa mo Almaami Sori.
— Eyyo!
— O haɓu e Fuuta e leyɗe cappanɗe tati e leyɗe tati.
— Naamu.
— Almaami Umaru mo Almaami Abdul mo Baademba mo Karamoko Alfaa mo Almaami Sori.
— Naamu.
— Ko kanko wietee Taanu Nuuhu Sii!
— Naamu.
— E Maaliki Sii!
— Eyyo!
— Nuuhu Sii ko ɓe Almaami Sori.
— Naamu.
— Baayaa Sii ko ɓe Baademba
— Naamu.
— Taanu Fooduyee Seeri,
— Naamu.
— E Fooduyee Seeri.
— Eyyo!
— O jaasaani ko yaltunoo e Faasi.
— Naamu.
Hoddu interlude —<036/040>
— Almaami Umaru mo Almaami Abdul
— Naamu.
— Mo Baademba mo Karamoko Alfaa,
— Eyyo!
— O naɓi konu makko e Bokeeto.
— Naamu.
— Konu Almaami Umaru boni.
— Naamu.
— Eeh! min haalan maa,
— Naamu.
— Almaami Saamori,
— Naamu.
— O haɓidi e Porto duuɓi sappo e jeetati,
— Naamu.
— Kono Janke Waali Turuban no ɓuri mo jogaade doole.
— Eyyo!
Hodddu interlude —<045/046>
— Min haalan maa,
— Naamu.
— Buukar Tamba no jogii doole;
— Naamu.
— Ko Sayku Umaru Tooroodoo, ko kanko, toraare makko nangi Buukar Tamba,
— Naamu.
— Kono Janke Waali no ɓuri mo jogaade doole.
— Eyyo!
— Almaami Umaru mo Almaami Abdul
— Naamu.
— Mo Baademba mo Karamoko Alfaa,
— Naamu.
— O naɓi konu makko e Tuuruban.
— Naamu.
— Konu Almaami Umaru boni.
— Eyyo!
— Hari, eeh! wattii… Janke Waali iwde e leydi Turuban ndin,
— Naamu.
— Ara nanga Fulɓe Fuuta e nder Fuuta Jaloo.
— Eyyo!
— Eeh! O naɓa o yeeyoya.
— Naamu.
— Godɗun ɗun, o yaha o taƴa koe muuɗun, o waɗa ka beembal makko yiite.
— Eyyo!
— Himo jogii biiniiiri.
— Naamu.
— O tuɗa ɗon biiniiri makko ndin, si wonii nebban ɗan sintii, ko ɗun kanko e ɓeyngu makko ɓe wujotoo.
— Naamu.
— Yiili Almaami Umaru
— Naamu.
— Mo Almaami Abdul,
— Naamu.
— O naɓi konu makko e Turuban.
— Eyyo!
— Eeh! Ontuma Almaami Umaru, konu makko kadi boni.
— Naamu.
— Ko Almaami yaadunoo ontuma fop muuɗun, kanko Janke Waali, o wattini ka asfin maakuulin.
— Naamu.
— O watta hendaade koe Fulɓe Fuuta ɓee.
— Naamu.
— O waɗa boggi.
— Naamu.
— O wenga e ɓaawo tataaji makko ɗin. Kala ka yaltitirɗaa e nder leydi Turuban ndin, a yiay hoore Pullo Fuuta no leyleyta.
— Naamu.
Hmm, hoddu interlude, hmm —<062/066>
— Eeh! Kanko Almaami Umaru,
— Naamu.
— O jooɗii o miijii, o tawi o haɓidii e leyɗe cappanɗe tati e leyɗe tati
— Eyyo!
— Ko kanko Almaami Umaru fooli.
— Naamu.
— O tawi Janke Waali faalaama mo bontitande e Fuuta Jaloo
— Naamu.
— Tawi le ɗun wanaa ko gasata.
— Eyyo!
— Ko ontuma kanko Almaami Umaru,
— Naamu.
— O seenii Dalen.
— Naamu.
— O tawi Saykuujo on Dalen.
— Naamu.
— O holli Saykuujo on Dalen, o wii: “Miɗo faalaa yaa torano lan Rabbu Samaawaati wa maa fil'arli”
— Naamu.
— Fii Janke Waali Turuban.
— Eyyo!
— O tampinii Fulɓe Fuuta ɓen.
— Naamu.
— Kanko Almaami Umaru,
— Naamu.
— Ɓaa wonii o hollii Saykuujo on.
— Naamu.
— Saykuujo on maaki: “Awa, en ndaaray Allah.”
— Naamu.
— Ko e nden nyande, kanko Saykuujo on, o yeeɓi sookeeje makko e rabbi samaawaati wa maa fil'arli.
— Naamu.
— Haa Allaahu Lanɗo on newnani mo.
— Eyyo!
— Ko sabu hakkunde makko e Allah ko rideau.
— Naamu.
— Eeh! O noddi Almaami Umaru Timbo.
— Naamu.
— O maaki: “Almaami!”
— Naamu.
— O wii: “Sa mooɓii konu maa e Fuuta…”
— Eyyo!
— “Fewndo ɗoo sa yehii e leydi Ngaabu ndin tun, Allah okkete foolal haɓaa Janke Waali.”
— Naamu.
Hoddu interlude —<080/082>
— Ko nden nyande,
— Naamu.
— Kanko Janke Waali, kanko kadi, o moolii e sanamuru makko ndun.
— Naamu.
— O yii ko Fulɓe Fuuta ɓen golli mo kon fow.
— Naamu.
— Eeh! O kankiti jaleeɗe.
— Naamu.
— Ko nden nyande Tuuraa Saanee noddi mo landii:
— Naamu.
— “Ah! Janke Waali, ko honɗun jalataa?”
— Eyyo!
— O wii: “Aah! Ɓee Fulɓe Fuuta no faala arde ka an Ngaabu.”
— Naamu.
— O wii: “ Ɓe moolike Saykuujo maɓɓe on.”
— Naamu.
— O wii: “Kamɓe fow e ko ɓe moolii fop muuɗun, mi yii.”
— Naamu.
— “Mi yii ɓe ka nder sanamuru an ɗoo.”
— Naamu.
— Hakkee ko kanko, Janke Waali, ko o yawitii Fulɓe Fuuta ɓen,
— Naamu.
— Ɓaawo o andii Almaami Umaru no faalaa mooɓude konu arana mo e nder Turuban,
— Naamu.
— Ontuma o hendii njaareendi o loowii e tuuba makko mban haa mba heewi, o jotti e hoore muuɗun.
— Naamu.
— O wii wata Fuuta Jaloo aru tawa mo wondema, eeh! hay si o immike wona o dogii.
— Eyyo!
— Yo Allah dandu mo Pullo, o dogude Pullo, nyamoowo putee e jabere.
— Eyyo!
— Eeh! Ko wiaynoo Pullo Fuuta,
— Naamu.
— Ko puloolu jabere damuyaa, ko Pullo nyaamoowo putee e jaabere.
— Naamu.
— A yii Turuban ko e haala Mandinkoore maɓɓe.
— Naamu.
— Ɓe wii hakkee ko satti,
— Naamu.
— Eeh! saa hewtii ɗon, an kala e njooɓa maa haray fii muuɗun lannii.
— Naamu.
— Ko ɗun Mandiikooɓe ɓen wii turoo banta.
— Eyyo!
Hmmm Hoddu interlude Hmm —<097/103>
— A nanii?
— Eyyo!
— Ko ontuma kanko Almaami Umaru,
— Naamu.
— O fewti Alfaa Iburaahiima, ben Alfaa Yaaya Labe.
— Naamu.
— A yii yumma Alfaa Yaaya Labe on,
— Naamu.
— Ko e ngun konu woni ko o nangaa.
— Eyyo!
— Ko Kumanco.
— Naamu.
— Kumanco le ko ɓidɗo Janke Waali Turuban;
— Naamu.
Hmmm —<107>
— Ko on jibini Alfaa Yaaya Labe.
— Naamu.
— Ontuma Almaami Umaru,
— Naamu.
— O noddi Alfaa Iburahiima mo Alfaa Saaliwu
— Eyyo!
— O maaki: “Miɗo faala yaa jonnan feccere e Labe”,
— Naamu.
— Eeh! “Ko koneeli an Fuuta Jaloo ka ɗi mooɓoo”.
— Naamu.
— Ko nden nyande Alfaa Iburaahiima, o maaki:
— Naamu.
— “Almaami, Fuuta Jaloo, ko e sookeeje maa woni.”
— Naamu.
— “Si ɗa faalaa mi jonnete Labe fow.”
— Naamu.
— Ko nden nyande o fecci e feccere e Labe.
— Naamu.
— O wii: “Ndaarii ɗo ɗen si tawii yonay ko koneeli maa ɗin daakoo.”
— Eyyo!
— Sa'a nanii Daaka Labe,
— Naamu.
— Eeh! Ka ka o maakunoo ɗon: “Ndaaree si tawii yonay ka koneeli mon ɗin yonay ko daakoo”, ko nii luttiri wiaa Daaka Labe.
— Eyyo!
Hmm —<114>
— Ko nden nyande kanko Almaami Umaru,
— Naamu.
— Eeh! o maaki: “Ha! Alfaa Iburaahiima.”
— Naamu.
— O wii: “Ɗoo yonay ko, ka.. ko koneeli Fuuta Jaloo ka ɗi daakoo.”
— Naamu.
Hmm —<117>
— Ko nden nyande muuɗun
— Naamu.
— Almaami Umaru mo Almaami Addul
— Mo Baademba mo Karamoko Alfaa mo Almaami Sori,
— Eyyo!
— Ko kanko wietee Tonyataa—Yaafotaako;
— Naamu.
Hmm —<120>
— Leeter makko yahi e Cerno mo Kaalaa
— Naamu.
— Mo jaasaano ko funtunoo e Dalabaa
— Naamu.
— Eeh! Cerno mo Kaalaa, konu muuɗun digi naati e Labe.
— Eyyo!
— Nootii Almaami Umaru noddaandu makko e Labe.
— Naamu.
Hmm
— Almaami Umaru mo Almaami Addul —<122>
— Naamu.
— Mo Baademba mo Karamoko Alfaa,
— Naamu.
— Ko kanko wietee Tonyataa—Yaafotaako.
— Eyyo!
— Eeh! O nuli, min haalan maa, e Fugumbaa.
— Naamu.
— Tawoyi Alfaa Irahiima Fugumbaa,
— Naamu.
— Nyii watoo Seeriyaaɓe.
— Eyyo!
— Konu yalti e Fugumbaa nootii Almaami e Labe.
— Naamu.
Hmm —<126>
— Kanko Almaami Umaru
— Eyyo!
— Mo Almaami Addul mo Baademba mo Karamoko Alfaa
— Naamu.
— Mo Almaami Sori,
— Eyyo!
— Kanko wietee Tonyataa—Yaafotaako.
— Naamu.
Leeter makko yottoyii e Cerno Sulaymaana mo Timbi Tunni
— Eyyo!
— Mo jaasaano ko yaltunoo e Coro.
— Naamu.
— Min haalan maa, konu yalti e Timbi naati e Labe.
— Eyyo!
— Eeh! Almaami Umaru mo Almaami Addul
— Naamu. —<130>
— Mo Baademba mo Karamoko Alfaa
— Eyyo!
— Mo Almaami Sori,
— Naamu.
— Kanko wietee Toonyataa—Yaafotaako,
— Naamu.
— Leeter makko hewtoyi e Maasi.
— Eyyo!
— Tawi Cerno Adduraamaani mo Maasi mo jaasaano ko yaltunoo hakkunde Buubu e Yeraa.
— Naamu.
— Konu makko yalti e Maasi nooti Almaami e Labe.
— Naamu.
Hmm —<133>
— Almaami Umaru mo Almaami Addul
— Naamu.
— Mo Baademba mo Karamoko Alfaa
— Naamu.
— Mo Almaami Sori, ko kanko wietee Tonyataa—Yaafotaako.
— Eyyo!
Leeter makko yahi e Keebu.
— Naamu.
— Tawoyi Mod'Dulla Boobo.
— Naamu.
— Kanko jibini Cerno Koojogu.
— Naamu.
— Cerno Koojogu jibini Alfaa Iburaahiima Koolaa
— Naamu.
— Mo Ina mo Yaalaa mo Jaaƴa mo Jansamba.
— Naamu.
— Konu yalti e Keebu.
— Naamu.
— Nootii Almaami Labe.
— Eyyo!
Hmm Hmm —<138/139>
— Almaami Umaru mo Almaami Addul
— Naamu.
— Mo Baademba mo Karamoko Alfaa
— Eyyo!
— Mo Almaami Sori,
— Naamu.
Leeter makko hewtoyi e Sigon.
— Naamu.
— Cerno mo Sigon,
— Naamu.
— Konu makko yalti e Sigon naati e Labe.
— Goonga!
— Nooti noddandu Almaami e Labe.
— Naamu.
Hmm Hmm —<141/142>
— Almaami Umaru mo Almaami Addul
— Naamu.
— Mo Baademba mo Karamoko Alfaa
— Naamu.
— Mo Almaami Sori,
— Naamu.
— Min haalan maa, leeter makko yottoyii e Buruuji.
— Naamu.
— Eeh! Cerno mo Buruuji,
— Konu makko yalti e Buruuji nooti Almami e Labe.
— Naamu.
Hmm Hmm —<145/146>
— Almaami Umaru mo Almaami Addul
— Naamu.
— Mo Baademba mo Karamoko Alfaa
— Naamu.
— Mo Almaami Sori,
— Eyyo!
— Min haalan maa, leeter makko yottoyii e Koyin.
— Naamu.
— Tawi Sayku Saaliwu Ballaa mo Koyin.
— Naamu.
— Ko kanko jibini Cerno Iburaahiima.
— Naamu.
— Cerno Iburaahiima jibini Alfaa Abduraamaani Koyin.
— Naamu.
— O jaasaano ko yaltunoo e Aynde Ballaa.
— Eyyo!
Hmm Hmm hoddu interlude —<149/155>
— Eeh! Ɓaa wonii leeter Almaami yottoyike e Koyin…
— Naamu.
— Almaami… ontuma Sayku Saaliwu Ballaa,
— Naamu.
— O jangi leeter Almaami Timbo.
— Naamu.
— O nodditi Dembuɓe Koyin.
— Naamu.
— O nodditi Kulunankeeɓe Sempi.
— Naamu.
— O nodditi Kulunankeeɓe Ballaa.
— Naamu.
— O wii: “Almaami Timbo torike en ɗoo faabo."
— Naamu.
— “Himo fokkiti Turuban.”
— Naamu.
— “Himo torii Koyin konu ko faaboo mo e… e Turuban.”
— Eyyo!
Hmm Hmm —<160/162>
— Ko nden nyande kanko Saykuujo on, o maaki:
— Naamu.
— “E hoore ko Almaami nuli e meeɗen koo”
— Naamu.
— “Kono mi andii teddungal yaltay woni e Koyin.”
— Eyyo!
— Ɓe maaki: “Aah! Sayku”; ɓe wii: “Ko honno teddungal yaltirta e Koyin?”
— Naamu.
— Woo: “E nder Koyin hande,”
— Naamu.
— “mi maraa ko faaboyoo Almaami Timbo.”
— Eyyo!
— “Mi maraa” eeh! “mo mi inna ɗoo miɗo jonnude konu”
— Naamu.
— “ko faaboyoo Almaami Timbo e Labe.”
— Naamu.
Hmm —<169>
— O maaki: “Jaka mi andii, Koyin, teddungal yaltay woni e Koyin.”
— Naamu.
— Ko nden nyande taalibaaɓe ɓen,
— Naamu.
— Ɓe wii: “Haa!” Ɓe wii: “Huunde fow ko muyɗe Allah!”
— Naamu.
— Ɓe naati kalwa, ɓe fewti rabbu samaa waati wa maa fil'arli.
— Eyyo!
— Haa Allaahu Lanɗo holli ɓe ko O hollata kon.
— Naamu.
— Allaahu Lanɗo on holli ɓe teddungal waawa yaltude e Koyin.
— Naamu.
Hmm Hoddu interlude Hmm —<174/179>
— Eeh! Ontuma,
— Naamu.
— Ɓaa wonii ɓe naatii kalwa ɓe yaltii,
— Naamu.
— Ɓe noddi Saykuujo on.
— Naamu.
— Ɓe maaki: “Menen men yiaali dey teddungal yaltude e Koyin, an Sayku.”
— Eyyo!
Hmm —<181>
— Ɓe wii: “Kono ko honɗun Allah holli men e nder kalwa amen on?”
— Naamu.
Hmm Hmm —<182/183>
— Woo: “Ko honɗun Allahu Lanɗo On holli men?”
— Naamu.
— “An Saykuujo on,”
— Naamu.
— “Ko yaa noddutu geɗalɓe maa ɓen.”
— Naamu.
— “Defanaa ɓe nyiiri.”
— Naamu.
— “Ƴettaa kural ukkaa ka hakkunde nyiiri.”
— Eyyo!
— “Nodditaa geɗal ɓe maa ɓen, wiaa yo ɓe jooɗo ɓe nyaama.”
— Naamu.
— “Kala ɓiiɗo maa hawruɗo e kural ngal, ko on tawetee jihaadi ndin Turuban, Allah e Sayku.”
— Goonga!
Hmm Hmm —<187/188>
— Ko nden nyande, kanko Saykuujo on
— Naamu.
— Eeh! laatii o mooɓiti geɗal ɓe makko ɓen.
— Naamu.
— Eeh! Nyiiri defaa.
— Eyyo!
— Kural ɗaɓɓoyaa waɗaa ka hakkunde nyiiri.
— Naamu.
— Maafe on hibba e hoore mun.
— Eyyo!
— O nodditi geɗal ɓe makko ɓen fow.
— Naamu.
— Min haalan maa, Koyin no rendi.
— Naamu.
— Eeh! ɓe jooɗii ka mbatirdu Saykuujo on ɓe nyaami nyiiri ndin.
— Eyyo!
— Kono hay gooto e maɓɓe hoyɗaali wondema godɗun no e nder ndii nyiiri.
— Naamu.
Hmm. Hoodu interlude . Hmm —<194/201>
— Ko nden nyande muuɗun,
— Naamu.
— Ɓaa wonii geɗal ɓe makko ɓen huuɓii nyiiri ndin.
— Naamu.
— Ɓe nyaami.
— Naamu.
— Wattudude e taaniraawo makko on Alfaa Abdurahmaani Koyin.
— Naamu.
— Kanko yettaa Bah!
— Naamu.
— Ɓe nyaami nyiiri ndin haa ka ndi wodɗoytono ɗon.
— Eyyo!
— O hawroyi e kural ngal.
— Naamu.
— Ɓaa o hawrii e kural ngal,
— Naamu.
— Min haalan maa, o madɗii nyiiri ndin, tawi ndi ɓennotaako.
— Naamu.
— O tutti kural ngal ka jungo makko nano.
— Naamu.
— O ndaari haa huunde juuti lutti, o tawi ɗunɗoo o meeɗaa yiide e nyiiri.
— Naamu.
Hmm Hmm —<207/208>
— Ɓe landii mo, ɓe wii: “Adduraamaani, ko hondun jogiɗaa ɗon?”
— Naamu.
— O wii: “Wanaa hay huunde.”
— Eyyo!
Hmm
— Ɓe nyaami haa ɓe gayni. —<210>
— Naamu.
— Ɓe sottii.
— Eyyo!
— Ɓe ari, ɓe fokkiti yaade.
— Naamu.
— Ɓe yahi haa wanii e too.
— Naamu.
— Ontuma, min haalan maa, eeh! ɓe nodditaa.
— Naamu.
Hmm —<213>
— Ko nden nyande, Sayku Saaliwu Balaa, o maaki:
— Naamu.
— “Eh! On immike ɗoo, hay innugol lan Albarka on wiaali. Enee! hay huunde, hay huunde godɗo hawraali e ndii nyiiri hande?”
— Naamu.
— “Hay gooto e mooɗo hawraali huunde e ndii nyiiri hande?”
— Naamu.
Hmm Hmm —<216>
— Eeh! ɓe deyƴi.
— Eyyo!
— Ɓe maaki: “Hay gooto e mooɗo hawraali huunde e ndii nyiiri?”
— Naamu.
— Ko nden nyande Aburaamaani wii: “Ha! Maama.”
— Naamu.
— O wii: “Si naa no landorno ɗon mi nii,”
— Eyyo!
— O wii: “Min dey, mi hawrii e godɗun e nyiiri ndin hande.”
— Naamu.
— O wii: “Nhalɗi nan.”
— Naamu.
— O wii: “Ko honɗun hawruɗaa e muuɗun, baaba?”
— Eyyo!
— O wii: “Mi hawrii hande e kural ka tumbere nyiiri ko mi meeɗaa hawrude e muuɗun.”
Hmm —<222>
— Naamu.
Hoddu interlude . Hmm —<223/226>
— Ko nden nyande mun,
— Eeh! Saykuujo on, o mbodji.
— Naamu.
— Ɓaa wonii o mbodjii.
— Naamu.
— Abduraamaani ɓantii ndaari Maama makko, o wii: “Aah! Maama, ko honɗun wonɗaa e mbodjude.”
— Naamu.
— O wii: “Ko taalibaaɓe meeɗen Koyin,
— Naamu.
— “Ko kanɓe yaltinan mi oo urɓa ɗoo.”
— Eyyo!
— “Almaami meeɗen Timbo,”
— Naamu.
— “Almaami Fuuta Jaloo,”
— Naamu.
— “No windi ɗoo leeter e meeɗen.”
— Naamu.
— “Himo torii konu e Koyin.
— Naamu.
— “Ko faaboo mo e Ngaabu.”
— Naamu.
— “Ko on urɓa mi waɗi, urɓa on non hawritii e maa.”
— Eyyo!
— “An ko a paykun, ɓandu maa no woggiɗani jihaadi.”
— Naamu.
— “Waare maa fuufaani e wokkude.”
— Naamu.
— O wii: “Kodun waɗi si mi mbodji.”
— Eyyo!
— “Mi andii teddungal yaltay woni e Koyin. Yaltii kan.”
— Naamu.
Hmm Hmm —<237>
— Ko nden nyande Adduraamaani ɓantii o ndaari Maama makko haa huunde juuti lutti.
— Eyyo!
— O wii: “Enee Maama!”
— O wii: “Hiɗa waawi toonin koddoruyee Allah?
— Naamu.
— “Huunde fow ko hinaa Allah ko fenaande, Maama.”
— Eyyo!
Hmm Hoddu interlude —<240/246>
— Eyyo!
— A nanii?
— Naamu.
Hmm —<247>
— Eeh! Ontuma
— Naamu.
— Maama makko ɓantii, o wii: “Ah!” O wii: “Miɗo andi huunde fow ko hinaa Allah ko fenaande.”
— Naamu.
— O wii: “Ko hanno non yeetoɗaa mi wondema a hawrii e sifa ngal kural e tumbere nyiiri, Maama?”
— Naamu.
— Ko nden nyande kanko Adduraamaani, o ndaari Maama makko haa huunde juuti lutti.
— Eyyo!
— Eeh! O wii: “Maama!”
— Naamu.
— O wii: “Lekkun ko fanɗu kun woodi, kono hulay kun waalude yaasi woo alaa.”
— Naamu.
Hmm —<252>
— O wii: “Min, ka yiataa mi ɗoo…”
— Naamu.
— O wii: “Yo Allah dandan, ittande ma e Dembuɓe Koyin,”
— Naamu.
— “Heɓi e Kulunankeeɓe Sempi,”
— Naamu.
— “Heɓi e Kulunankeeɓe Balla,”
— Naamu.
— “Heɓi e Feroɓɓe Koyin,”
— Naamu.
— “Heɓi e Dayeeɓe Koyin.”
— Naamu.
— O wii: “Yo Allah dandan ɓe nantande lan e misiide Koyin”
— Naamu.
— “wondema ko min Abduraamaani woni sabu haa ka lanci galle maa ɗen.”
— Eyyo!
Hmm —<258>
— O wii: “Maama!”
— Naamu.
— Maama wii mo: “Naamu.”
— Naamu.
— O wii, jooni, woo: “Huunde fow ko hinaa Allah ko fenaande.”
— Eyyo!
— O wii: “Wanaa an waɗi.”
— Naamu.
— O wii: “Wanaa min waɗi.”
— Naamu.
— O wii: “Ko koddoruyee Allah!”
— Eyyo!
Hmm Hmm —<261/262>
— O wii: “Ɓee geɗal ɓe maa ɓen fow, ɓe faalenoo yo tawe … yo hawru e ngal kural.”
— Naamu.
— O wii: “Allaahu Lanɗo On jaɓaali.”
— Naamu.
— O wii: “Ɓee ɗoo fow no ɓurin mi njanɗude.”
— Naamu.
— O wii: “Ɓee ɗoo fow no ɓurin mi moyƴude ŋari.”
— Naamu.
— O wii: “Kono, Maama!”
— Naamu.
— O wii: “Miɗo ɓuri ɓee ɗoo fow wondude e liimaanu.”
— Eyyo!
— “Ko sabu nedɗo wiaama ko a dimo kono a hersataa, haray wanaa a dimo.”
— Goonga!
Hmm Hmm —<267/268>
— Ko nden nyande
— Eyyo!
— Kanko Adduraamaani, o wii woo: “Mi gomɗinii.” Saykuujo hendii mo
— Naamu.
— O waɗi e laana.
— Naamu.
— Balɗe sappo e goo.
— Eyyo!
— Godɗo toɓɓaani Adduraamani yiitere.
— Naamu.
— Himo waalii ka hurgo
— Eyyo!
— Himo waalii ka nder laana. A nanii ?
— Naamu.
— Ko nden nyande, nyande o yaltunoo nden,
— Naamu.
— Tawii ko anditirtaa Adduraamaani Koyin
— Naamu.
— Ko ko nyiiƴe makko rawni
— Naamu.
— E ko kinal makko moorii
— Eyyo!
— Tawii ɓandu makko wa'ii wa ɓandu totiiru, soo o ŋaanyike a sikkay ko mbukku leydi woni e immaade.
— Goonga
Hmm —<275>
— Ko nden nyande Maama makko ndaari mo haa huunde juuti lutti.
— Naamu.
— O wii: “Awa, yahu jooɗoyo ɗaa ka hoore hayre ɗaa.”
— Naamu.
— “Haa si nyiiri lekki maa ndin defaama.”
— Eyyo!
— “Ontuma nyaamaa baaba.”
— Naamu.
— Nyiiri ndin defaa.
— Naamu.
— O nyaami haa gayni.
— Eyyo!
— Ontuma o ɓantii o ndaari Maama makko.
— Naamu.
— O wii: “Maama!” Maama makko wii mo: “Naamu.”
— Eyyo!
— O wii: “Miɗo faalaa piiji jeegoo e jungo maa, Maama.”
— Naamu.
— “Yewtaa mi, tawi hiɗa waawi hendinde lan ɗin.”
— Naamu.
— “Mi anda si a waawataa, ɗun kadi, yeetoɗaa mi.”
— Eyyo!
— Ko nden nyande, Maama makko wii: “Awa, wallin kolli, Baaba, mi ndaara si mi hunnanay.”
— Naamu.
— O wii: “Goo.” O wii: “Ko mi faalaa yaa jonnan, Maama…”
— Naamu.
— O wii: “Ko gawlo maa on, Farba Saada.”
— Naamu.
— O wii: “Ko sabu yahugol ɓii moyƴo e konu e ɓaawo gawlo muuɗun…” o wii: “Yooɗaali!”
— Naamu.
Hmm —<288>
— Ontuma Maama ndaari Adduraamaani haa huunde juuti lutti.
— Naamu.
— O wii: “Adduraamaani!”
— Naamu.
— O wii: “Haalanan ko mi nanata, baaba.”
— Eyyo!
— O wii: “Hiɗa andi.”
— Naamu.
— “Enen ɗoo fow, ka bii mi fudɗii jihaadi.”
— Naamu.
— “Addande ma ɗoo, ka bii mi fertii e aynde Ballaa.”
— Naamu.
— “Mi naati e Aynde Ballaa.”
— Naamu.
— “Addi haa fewndo ka mi jooɗii ɗoo.”
— Naamu.
— O wii: “Mi yahaali e ɓaawo gawlo.”
— Naamu.
— O wii: “Haalanan ko mi nanata. Hiɗa andi Farba Saada, himo jooɗii ɗoo, ko ɗun ɗon woni ko o jooɗanii.”
— Eyyo! —<295>
Hmm
— O wii: “Maama!”
— Naamu.
— Maama makko wii mo: “Naamu!”
— Eyyo!
— O wii: “Awa, miɗo faalaa ndimaagu maa ngun.”
— Naamu.
— “Ngu wowɗaa haɓirde konu ngun.”
— Naamu.
— Ko nden nyande Maama ndaari mo haa huunde juuti lutti.
— Naamu.
— O wii: “Adduraamaani, ngun no ɓuri maa jogaade doole.”
— Eyyo!
— O wii: “Aanan hoore maa.”
— Naamu.
— O wii: “Wata aanan ndimaagu an ngun.”
— Naamu.
Hmm —<300>
— Eeh! Ko nden nyande
— Naamu.
— Bayilloo tafunooɗo kural on,
— Naamu.
— O noddoyaa; Adduraamaani ƴawi e hoore ndimaagu ngun, tawi tundaajee makko ɗen hewtataa alkabeere putcu ngun.
— Naamu.
— Eeh! bayilloojo on feppitii alkabeeje ɗen haa hawroyi tundaaje makko ɗen, kanko Adduraamaani.
— Eyyo!
Hmm —<304/305>
— Ko nden nyande, kanko Adduraamaani, o ndaari Maama makko
— Eyyo!
— O wii: “Maama!”
— Naamu.
— Maama makko wii mo: “Naamu”
— Naamu.
— O wii: “Miɗo faala kaafa maa silaame kan.”
— Naamu.
— Kaafe silaame Sayku Saaliwu Ballaa kan
— Naamu.
— Ka ka mbelɗe ɗiɗi.
— Eyyo!
— Ka nyawdantaako.
— Naamu.
— Eeh! nde ka yalta e holgo ko iwi hitaande heɓi hitaande.
— Naamu.
— Nde hi ka yalta e holgo woo bee ƴiiƴal hibbee e leydi.
— Naamu.
— Si ka yalta e holgo.
— Goonga.
— Maama wii: “Awa, e hino kaa ɗoo.”
— Naamu.
— O wii: “Kaa ɗoo, alaa huunde ko waɗi ka Maama.”
— Eyyo!
Hmm —<311>
— Maama makko ɓantii ndaari mo.
— Naamu.
— O wii: “Ka bii mi fudɗii, e..e.. e.. mi haɓudude kaa e jihaadi,”
— Naamu.
— O wii: “Haa hande, mi witcaali kaafa”
— Naamu.
— Eeh! “mi fewtini godɗo, ka ronki wudɗoyde.”
— Eyyo!
Hmm —<315>
— O wii: “Maama!”
— Naamu.
— O wii: “Miɗo faala dolokke maa jawseyni on,”
— Naamu.
— “E tuuba mban,”
— Naamu.
— “E kufune on, wattanaa mi e muuɗun.”
— Eyyo!
Hmm —<318>
— O wii: “Maama!”
— Naamu.
— O wii: “Miɗo faalaa kadi matcuɗo wonduɗo e liimaanu.”
— Naamu.
— Ko nden nyande Maama makko ndaari mo,
— Naamu.
— O wii: “Miɗo waawuma jonnude matcuɗo,”
— Naamu.
— O wii: “kono wonduɗo e liimaanu,”
— Naamu.
— O wii: “ɗunɗon, bee… ko Allah hawrindinay maa e muuɗun.”
— Eyyo!
Hmm —<322>
— Nden nyande, kanko Saykuujo on, o ndaari Adduraamaani haa huunde juuti lutti.
— Naamu.
— O wii: “Abduraamaani!”
— Naamu.
— O wii: “Hande, fudɗo e misiide Koyin”
— Naamu.
— “Haa tuggaa koyngal maa e daande Kiyommaa,”
— Naamu.
— “Gaɗa e gaanin.”
— Naamu.
— Eeh! “Ka yiiɗaa, kala runde nde yiiɗaa hakkunde ɗoo.”
— Naamu.
— “Wata lando, andu ko Maama maa jey.”
— Eyyo!
Hmm Hmm —<327/328>
— Ko nden nyande muuɗun,
— Naamu.
— Kanko Abduraamaani, o nangi matcuɗo gooto makko no wiee Simiti.
— Naamu.
— O nyawdi mo ɓuri… wano o nyawndori non kanko Abduraamaani.
— Naamu.
— Ontuma kanko Abduraamaani, o ɓantii o wii “haa”, o wii: “Maama!”
— Naamu.
— O wii: “Awa, jooni mooɓen konu ngun yahen.”
— Naamu.
— Ko nden nyande Maama ndaari mo
— Naamu.
— O wii: “No woodi ko lutti.”
— Naamu.
— O wii: “Alqur'aana on ka sala maaɗa.”
— Naamu.
— O wii: “Meetelol Alqur'aana ngol ka hoore maaɗa, Abduraamaani.”
— Naamu.
— “Tippu tiimminaa kaamilu on.”
— Naamu.
Hmm —<335/336>
— Ko nden nyande o timmini kaamilu on.
— Naamu.
— Meetelol ngol taaraa e sala makko.
— Naamu.
— Ontuma Maama makko, ɓaa wonii tabalde nden ottii e misiide Koyin.
— Naamu.
— Maama makko noddi Moodi Yaaya Karakan.
— Naamu.
Hmm —<339>
— O noddi, min haalan maa, Farba Saada.
— Naamu.
Hmm Hoddu interlude —<340/345>
— A nanii!
— Eyyo!
— Hmm Ɓaa wonii o noddii ɓee fow.
— Naamu.
— Ɓe tumbondirii.
— Naamu.
— Ontuma Saykuujo on, o maaki,
— Naamu.
— O wii: “Ko sago Allah, sago mooɗon, onon Koyin”
— Naamu.
— “Jooni Abduraamaani fokkitii e Turuban.”
— Naamu.
— Ee! O noddi Farba Saada
— Naamu.
— O holli Moodi Yaaya Karakan
— Naamu.
— O wii: “Jooni, hiɗon andi Koyin alaa hakkil.”
— Naamu.
— “O immotoɗoo tun, ɓe immotoɗoo tun jooni, ɓe yaha ɓe tiindondiroya e ɓee Seɓɓe.”
— Naamu.
— “Awa Janke Waali Turuban, ko fii makko, ko hulɓiniiɗo.”
— Naamu.
Hmm —<353>
— O haɓidi e Muusaa Moolo, ko Janke Waali fooli.
— Naamu.
Hmm Hmm —<354/355>
— Eeh! Ko nden nyande Abduraamaani, o ndaari Maama makko, o wii: “Maama”
— Naamu.
— O wii: “En nangii Allah njaatigi.”
— Eyyo!
— O wii: “Ko woni woo hande kadi.”
— Naamu.
— O wii: “Jonnen Allah.”
— Eyyo!
— Ko nden nyande tabalde nden otti.
— Naamu.
Qul jaa qal haqqu wa zaa qal baatila innal baatila kaawu jawuuqan.
— Naamu.
— Ɓe innani Allah, ɓe innani e Labe
— Naamu.
— Kanko Alfaa Abduraamaani Koyin, Simiti haɓɓi ndimaagu makko ngun haa ngu bui tati e nder reedu maggu.
— Naamu.
— O tippi e Bayillo, Garanke pooɗi mo.
— Naamu.
— O ƴeewi e hoore Maama Labbo.
— Naamu.
— O piyi ngu janɗe o hucci e Labe.
— Eyyo!
Hmm Hmm Hmm —<362/365>
— Eeh! ɓaa ɓe yehii
— Naamu.
— Haa hewtoygol maɓɓe e Tugee.
— Naamu.
— Ɓaa o naatii Tugee,
— Naamu.
— Kanko Abduraamaani, o yeyƴitii konu makko ngun.
— Naamu.
— O wii: “Haa!” O wii: “Jaka haa jooni en siwaa Labe.”
— Naamu.
— Ko nden nyande woɓɓe e maɓɓe inni, ɓe wii: “Ha! Alfaa Abduraamaani!”
— Naamu.
— Ɓe wii: “Haa hin no luttani en hakkunde ɗoo en naatu e Labe wa kiloo cappanɗe jeetati.”
— Naamu.
Hmm Hmm —<370/371>